Mīti un patiesība par 4. Līnijas Nr.1 ēkas renovāciju.

Tā kā beidzamajā laikā arvien vairāk daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji interesējas par siltumenerģijas taupīšanas iespējam un ēkas renovāciju, tad parādās visādas spekulācijas. Īstas skaidrības, vai tas ir izdevīgi vai nē, iedzīvotājiem nav. Ne tikai Jelgavā, bet arī visā Zemgales reģionā uz pašreizējo brīdi ir tikai viena pilnībā renovēta ēka.

Dzīvojamās mājas renovācijas projekts tika veikts pārrobežu vides aizsardzības pilotprojekta “Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija” ietvaros, pamatojoties uz 2004.gada 27.maijā noslēgto nolīgumu starp Vācijas Federālās Republikas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju un Latvijas Republikas Vides ministriju par kopīga vides aizsardzības pilotprojekta īstenošanu. 2007./2008.gada apkures sezonā vienā lielpaneļu dzīvojamā mājā Jelgavā, 4.līnijā 1 tika veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas vērsti uz siltumenerģijas patēriņa samazināšanu ēkas apkurei un faktiskā siltumenerģijas patēriņa uzskaites nodrošināšanu katrā dzīvoklī.

Vērsāmies pie šīs mājas vecākā, lai skaidrotu situāciju un tādejādi informētu arī citus līdzpilsoņus. Uz jautājumiem atbild 4 . līnijas 1, Jelgavā, mājas vecākais - Ainārs Šķerbergs.

1. Kurā gadā tika uzsākta ēkas siltināšana un kad tā tika pabeigta?

Ēkas renovācija tika uzsākta 2007. gada oktobrī un pabeigta 2008. gada janvārī. Lai gan jāatzīmē, ka atsevišķas lietas (labiekārtošanas darbi, inženiertīklu šahtas aizdare 4. kāpņutelpā, apkures sistēmas balansēšana un regulēšana, trešā stāva pārsegumu kvalitatīva siltināšana un citi sīkāki darbi) nav pabeigtas līdz pat šodienai.

2. Kā iedzīvotāji uztvēra ideju par ēkas siltināšanu, cik liels bija atbalsts?

Iedzīvotāji bija sadalījušies līdzīgi 50 uz 50, - tie, kas vēlējās to darīt, un tie, kas par to šaubījās.

3. Par ko bija galvenās domstarpības un nesaskaņas pirms renovācijas?

Pirmkārt, par izmaksām, par to, ka tās ir pārāk augstas. Otr kārt, neuzticēšanās, ka tas rezultāts iznāks tāds kā plānots.

4. Kas ir ēkas apsaimniekotājs?

Māju apsaimnieko Jelgavas Nekustāmā īpašuma pārvalde (turpmāk tekstā JNĪP).

5. Vai tika ņemts kredīts? Un kas to formēja?

Kredīta ņēmējs ir JNĪP, tas arī visu noformēja. JNĪP ir vienošanās ar katru dzīvokli par šā kredīta apmaksas grafiku.

6. Vai dzīvokļiem ir uzlikta hipotēka vai kāds apgrūtinājums?

Nē, dzīvokļiem nav uzlikta hipotēka ne no bankas, ne no JNĪP puses, tie nav apgrūtināti un nav nekādu papildus saistību. Ir tikai vienošanās ar JNĪP par kredīta apmaksu.

7. Ko paredz līgums ar apsaimniekotāju? Vai dzīvokli tagad pēc renovācijas var pārdot? Vai tas jāsaskaņo ar apsaimniekotāju?

Nē, nekā tāda nav, dzīvokli var pārdot, mantot, atsavināt bez saskaņošanas ar apsaimniekotāju. Līgumā ir arī viens ļoti labs punkts, ko ieviesa pēc manas iniciatīvas: „JNĪP pārstāv dzīvokļu saimnieku intereses attiecībā uz darbu veikšanas kvalitāti un garantijas remontu nodrošināšanu”.

8. Vai ēkas būvniecības gaitā tika piesaistīts būvuzraugs?

Jā, bija būvuzraugs no Vācijas (projekts realizēts Vācijas Vides ministrijas atbalstu), kas gan vairāk bija speciālists par siltumtehniku, nevis par būvniecību. Bez tam bija izvēlēts arī Latvijas būvuzraugs, kas veica būvuzraudzību. Viņa darbs gan bija vairāk formāls. Būvuzraudzība bija ļoti zemā līmenī. Vairāk uz būvniecības defektiem norādīju es kā mājas vecākais. Iesaku pievērst pastiprinātu uzmanību būvuzrauga izvēlei visiem, kas plāno veikt ēkas siltināšanu.

9. Vai pirms būvniecības bija iespējas iepazīties ar piedāvājumu un piedalīties lemšanā?

Jā, konkursa komisijā piedalījos es, biju pie lemšanas. Izvēlēts tika lētākais piedāvājums. Vai saimnieciski izdevīgākais, tagad rādās, ka nē...., jo objekts realizēts ļoti viduvējā kvalitātē. Ja jāliek atzīmes tā kā literatūrā par sacerējumu, tad par ideju ir 10, bet par saturu, realizāciju - 5. Dzīvokļu īpašnieki paši izvēlējās lētāko variantu, jo bija arī dzirdēts par šā uzņēmuma kvalitatīvi realizētiem objektiem. Bet šoreiz tika piesaistīti ļoti neprofesionāli apakšuzņēmēji, kas labo ideju nespēja pienācīgi realizēt (ZREA piezīme: jāņem vērā, ka šajā laikā būvniecības izmaksas bija sasniegušas augstāko punktu un tirgū trūka kvalificētu speciālistu).

10. Kādi darbi tika veikti? Vai tika uzstādīti siltuma skaitītāji? Vai apkures sistēma tika mainīta?

Ēkai tika veikta siltumapgādes sistēmas pārveidošana uz divcauruļu sistēmu, nomainot arī visus radiatorus dzīvokļos un kāpņu telpās. Katrā dzīvoklī tika uzstādīti siltumenerģijas patēriņa proporcionalitātes skaitītāji - alokatori un termoregulatori. Ēkas koplietošanas telpās, kā arī dzīvokļos, kur tas vēl nebija izdarīts, tika ielikti PVC konstrukcijas logi ar stikla pakešu pildījumu. Tika veikta ēkas sienu siltināšana ar putu polistirolu 120 mm, uz siltumizolācijas materiāla uzstrādājot dekoratīvo apmetumu.

Tehniskie bēniņi tika siltināti ar EKO vati 200 mm, to sapūšot tur iekšā. Pagrabam tika siltinātas sienas pa perimetru no ārpuses, pagrabstāva pārsegums netika siltināts, bet to noteikti vajadzēja darīt!

Nomainītas arī skārda detaļas – palodzes, parapetu nosegelementi, pagrabu ventilācijas izvadi, ieejas jumtiņu notekcaurules un segumi. Ēkai tika izremontētas kāpņu telpas.

11. Cik kopā izmaksāja renovācija?

Kopējās izmaksas bija 231 328,72 LVL, ēkas lietderīgā platība 1488.80 m², izmaksas uz vienu ēkas kvadrātmetru 155,37 LVL. No šīm izmaksām 83 838,72 LVL sedza Vācijas Vides ministrija, 21 740,0 LVL Jelgavas pašvaldība, bet atlikušie 125 750,00 LVL ir jāsedz dzīvokļu īpašniekiem. Būvniecības izmaksas uz 1 m², ko sedz dzīvokļu īpašnieki, ir 84,46 LVL.

12. Uz cik gadiem ir ņemts kredīts un kādi ir procenti?

Kredīts ņemts uz 15 gadiem. Pēc mana rīcībā esošās informācijas kredīts paņemts „Nordea” bankā ar procetu likmi nedaudz virs 6%.

13. Kā noritēja būvniecības process?

Būvnieku izvēle nebija tā labākā, daudzas lietas varēja izdarīt labāk, un novērst problēmas jau pašā sākumā. Tās dārgākās lietas izrādījās vissliktāk izpildītās. Logi bija ļoti dārgi, ar ļoti labiem PVC profiliem, bet stikla paketes visparastākās. Iekšējo ailu apdare – ļoti dārga, bet veikta zemā kvalitātē. Būvnieki nesakārtoja apkārtējo vidi ap ēku pēc darbu pabeigšanas. Skārda elementi iestrādāti neprecīzi, tas protams ir vizuālais izskats, bet ja mēs maksājam par kaut ko, tad vēlamies arī rezultātu. Tas viss gan ir novēršams.

Bija, protams, arī pozitīvas lietas, piemēram, kāpņutelpu remonts veikts ļoti labi. Fasāde nosiltināta un dekoratīvais apmetums iestrādāts labi.

14. Vai iedzīvotāju vēlmes un priekšlikumi projektēšanas un būvniecības laikā tika ņemti vērā?

Jā, tika ņemti vērā, iespēju robežās. Vienīgi netika veiktas izmaiņas fasādes krāsojuma toņos, jo dzīvokļu īpašnieki vēlējās fasādi siltos toņos. Tagad jau visi ir pieraduši pie esošajām krāsām, un tā jau ir mazākā bēda!

15. Cik jūs maksājāt par apkuri pirms renovācijas vidēji ziemas 6 mēnešos?

Nebūtu īsti korekti runāt par kvadrātmetru izmaksām apkurei, jo nepārtaukti mainās apkures tarifi. Raksturojošais lielums ir siltumenerģijas patēriņš, kas pēc renovācijas ir samazinājies par aptuveni 40%.

16. Kāds ietaupījums uz siltmenerģiju tika prognozēts? Un kāds panākts?

Pirms darbu uzsākšanas es veicu teorētiskos aprēķinus, par plānotajiem darbiem – ko iedzīvotāji varēs ieekonomēt. Pēc aprēķiniem sanāca aptuveni 40 – 50% tikai uz plānotajiem pasākumiem, plus vēl tas, ka iedzīvotāji paši var regulēt siltuma padevi un ietaupīt, uzturot atsevišķās telpās zemas temperatūras, ko pieļauj termoregulatori. Līdz ar to optimistiskajā gadījumā bija plānots ieekonomēt līdz pat 60% no patērētā siltuma daudzuma pirms renovācijas.

Pēc renovācijas tiešām ir iegūta 40% ekonomija, bet liela daļa no šiem procentiem tiek iegūta no tā, ka cilvēki uztur zemas temperatūras savos dzīvokļos, tādā veidā samazinot izmaksas un siltuma patēriņu. Tā kā katram dzīvoklim ir patērētās siltumenerģijas skaitītāji (alokātori), tad katrs maksā atbilstoši tam un tādejādi taupa.

Pēc renovācijas ir redzams, ka starpība starp prognozēto un reālo ietaupījumu ir aptuveni 20 %.

17. Cik liels ir apsaimniekošanas maksājums, vai tas tika samazināts? Vai tajā ietilpst kredīta maksājums?

Ēku ekspluatācijas izdevumi ir 0,2151Ls/m2, un samazinājums vēl pašreiz nav noticis. Kredīta maksājums ir atsevišķa pozīcija rēķinā ar atšifrējumu: ieguldītie apsaimniekošanas izdevumi. Tatad reālās apsaimniekošanas izmaksas ir vidēji 1,00 Ls/m² (ēkas ekspluatācijas izdevumi plus kredīta maksājums).

18. Cik jāmaksā par apkuri pēc renovācijas vidēji ziemas 6 mēnešos?

Vidējos dzīvokļos, kam nav ārsienas, izmaksas par apkuri 2008/09. gada ziemā bija 0,15 – 0.40 LVL/m² , malējiem dzīvokļiem – vidēji no 0.30 Ls/m² līdz pat 0,80 Ls/m².

19. Vai bija iespējas maksu par renovāciju nokārtot uzreiz?

Jā, bija tāda iespēja, un atsevišķi dzīvokļi (6 gabali) to arī izdarīja. Viņi, protams, ka ieekonomēja, aptuveni divas reizes. Kredīta maksājums ir vidēji 0,80 Ls/m² mēnesī.

20. Vai esat apmierināts ar renovāciju? Vai mērķi ir sasniegti?

Daļēji. Ideja ir ļoti laba, bet rezultāts ne tuvu netika sasniegts maksimāls, kā to bijām iecerējuši. Ja visi procesā iesaistītie būtu pildījuši savus solījumus un izrādījuši patiesu interesi maksimālā efekta sasniegšanā, tad rezultāts būtu pavisam cits.

21. Vai iedzīvotāji ir apmierināti?

Ir daļa, kas ir apmierināta un daļa, kas nē. Tie, kas dzīvo galējās kāpņu telpās nav apmierināti, jo siltuma patēriņš viņu dzīvokļos ir lielāks kā vidējo kāpņu telpu dzīvokļos. Tā kā tagad visi maksā pēc siltuma skaitītāja rādītājiem, viņiem iznāk maksāt vairāk par siltumu, bet par renovāciju visi maksā vienādi. Jālemj par apkures izmaksu pazeminošu koeficientu piemērošanu stūra dzīvokļos.

22. Vai renovācijas un sagatavošanas procesā tika pieļautas kādas kļūdas, ko tagad noteikti nepieļautu?

1) Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai ir jābūt ar tādām pašām pilnvarām kā būvuzraugam. Protams, tas nozīmē, ka viņam jābūt ar būvnieka izglītību un saprašanu būvniecības jautājumos. Man, diemžēl, „rokas bija saistītas”.

2) Nepaļauties uz mutiskiem solījumiem, bet pieprasīt rakstisku apliecinājumu pat vissīkākos jautājumos.

3) Līgumā paredzēt iespēju dzivokļu īpašniekiem noteikt veto tiesības uz neuzticamu apakšuzņēmēju piesaistīšanu.

23. Vai ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret ēku? Vai tie sākuši to uztvert kā savu īpašumu, vai īpašums beidzās līdz ar dzīvokļa slieksni?

Grūti pateikt. Attieksme pēc renovācijas ir uzlabojusies, bet tomēr minimāli. Protams, arī iedzīvotāju attieksme pret savu īpašumu varēja būt labāka. Daļa vēl joprojām par savu īpašumu uzskata tikai dzīvokli, bet ne koplietošanā esošo mājas daļu, jo tas nozīmētu ne tikai izmantot savas īpašnieka tiesības, bet arī pildīt pienākumus, rūpējoties par koplietošanas telpu uzturēšanu kārtībā, izturoties saudzīgi pret māju kopumā, to prasot arī no citiem. Iespējams, tas tāpēc, ka ne visi ir saņēmuši to, ko bija vēlējušies. Es, protams, nevienu neattaisnoju, jo, ja pašu attieksme ir tāda, ko tad var prasīt no citiem, piemēram, būvniekiem? Jāsaka, ka pozitīvs piemērs šajā jomā ir Zvejnieku ielas jaunā māja. Tur tiešām jūtams, ka dzīvokļu īpašnieki jūtas kā saimnieki savā namā, uztur kārtību, seko, lai citi ievērotu kārtību. Kad es paskatos uz mūsu mājas nospārdītajām un apspļaudītajām kāpņutelpas sienām, netīrītajiem kāpņutelpu logiem, tad sev jautāju: „Vai tiešām šī dēļ es ieguldīju laiku (tātad arī naudu) un enerģiju?”..... Protams, ir liels gandarījums par to, ka daļa iedzīvotāju novērtē paveikto, tas arī palīdz priecāties par sasniegto....

24. Ko ieteiktu citiem, kas šobrīd gatavojas renovēt savas ēkas. Vai to vispār vajag darīt? Kas būtu svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība?

Darīt to vajag, protams, būt gataviem uz pārsteigumiem, gan uz negatīviem, gan uz pozitīviem. Svarīgākais ir piesaistīt kvalificētu būvuzraugu. Vislabāk, ja viņš būtu no renovējamās mājas, kāds no iedzīvotājiem, kam būtu tiesības kā būvuzraugam norādīt uz kļūdām un apturēt darbus, ja tie tiek veikti nekvalitatīvi. Projekti izstrādājami pilnīgi, nevis tā starp citu, lai ieekonomētu, jo darbu gaitā tas viss nāk atpakaļ un tad kaut ko mainīt ir ļoti grūti. Parādās neparedzētie darbi u.t.t.

Ļoti labi būtu pirms renovācijas sagatavot pilnīgu veicamo darbu tehnisko aprakstu. Lai pēc tam nebūtu domstarpības par veikto darbu kvalitāti. Šo aprakstu pievienot būvniecības līgumam, lai tā būtu neatņemama sastāvdaļa.

Siltināšanas ideja ir ļoti laba, tikai nevajag to sabojāt būvniecības procesā! Ietaupīt var, ja procesā iesaistītās puses savu darbu veic atbildīgi un ar tiekšanos pēc maksimālā rezultāta!

Jā ir kādi specifiski jautājumi mājas vecākajam, tad ar viņu var sazināties caur e-pastu ainars_skerbergs@inbox.lv, vai pa telefonu 29283996